Mums ikdienā rodas jautājums, pie kā iet un konsultēties par to vai citu savu garīgās veslības problēmu! Redzot nosaukumus - Psihologs, Psihiatrs, Psihoterapeits, mēs apjūkam un nesaprotam, kurš ir kurš. Ir nepieciešama vienkārša skaidrība, ko dara katrs konkrētais speciālists. Visi trīs speciālisti nav viens un tas pats. Katram savs uzdevums.
Psihiatrs (īss ieskats):
* ir speciālists ar medicīnisko izglītību, kurš nodarbojas ar psihisko traucējumu diagnostiku un ārstēšanu. Psihiskie traucējumi saistās ar izmainītu, traucētu kādu funkciju - psihisko (piem., domāšanas vai uztveres) vai uzvedības (piem. agresivitāte, atkarība, paškontroles zaudēšana). Galvenais normas kritērijs – ir spēja adaptēties. Ja cilvēks netiek galā ar ikdienas pienākumiem darbā vai savstarpējās attiecībās, nespēj iziet uz ielas vai izturēt vienatni, viņa dzīves kvalitāte cieš psihes darbības dēļ, ja viņš nespēj pats adekvāti parūpēties par sevi un atrodas psihiskas dekompensācijas stāvoklī, iespējams, runa iet par psihisku traucējumu vai slimību. Psihiatriskie resursi sevī ietver medikamentozo terapiju, psihoizglītošanu un atbalsta psihoterapiju.
* ir ārsts, kuram ir zināšanas un prasmes tādu psihisko traucējumu ārstēšanā kā šizofrēniskā spektra traucējumi, bipolārie traucējumi, demence u. c. Galvenā ārstēšanas metode ir medikamentozā terapija, ko var īstenot gan ambulatori, gan stacionārā. Psihiatrs uzrauga kopējo ārstēšanās procesu, taču kontakts nebūs tik ciešs kā ar psihoterapeitu, ar kuru parasti jātiekas reizi nedēļā. Tomēr ieteicams atrast psihiatru, ar kuru veidojas labs kontakts, jo jebkura saruna ar ārstu var būt terapeitiska.
Psihoterapeits (īss ieskats):
* ir ārsts ar medicīnisko pamatizglītību un papildus apmācību psihoterapijas metodēs. Visbiežāk ārsti psihoterapeiti strādā psihoanalītiski psihodinamiskajā psihoterapijā vai kognitīvi biheiviorālajā terapijā, kuras abas ir zinātniski pamatotas psihoterapijas metodes. Ārsti psihoterapeiti tāpat kā psihiatri var uzstādīt diagnozi un nozīmēt ārstēšanu, reizēm arī izrakstīt medikamentus, bet pamatā psihoterapeiti savā darbā balstās uz sarunterapiju.
* ir speciālists ar augstāko mediķa vai psihologa izglītību, kuram ir papildu izglītība kādā psihoterapijas virzienā. Psihoterapeits gan diagnosticē, gan ārstē, kā galveno metodi izmantojot psihoterapiju, bet nepieciešamības gadījumā arī medikamentus.
Psihologs (īss ieskats):
* ir speciālists ar augstāko izglītību psiholoģijas zinātnē, taču nav ārsts. Psihologi pārvalda zināšanas par cilvēka uzvedības modeļiem, domāšanas veidu, attiecībām ar citiem cilvēkiem, sniedz konsultācijas individuāli un strādā ar grupām, cenšoties izprast klientu domas, emocijas un vēlmes. Psihologs sniedz emocionālu atbalstu, palīdz izprast mērķus un pieņemt lēmumus, taču nenosaka diagnozi un neizraksta zāles. Tāpēc šis speciālists vairāk pildīs psihoemocionālā atbalsta funkciju papildus citām ārstēšanas metodēm.
* ir speciālists ar augstāko izglītību psiholoģijas zinātnē. Psihologs strādā ar psihiski veseliem cilvēkiem - klientiem, sniedzot tiem konsultācijas un palīdzot cilvēkiem izprast grūtības, to rašanās iemeslus un mehānismus, meklēt jaunus risinājuma veidus, apzināties savas stipras puses un resursus, saprast savas dzīves mērķus un vēlmes. Psihologs grūtību risināšanas procesā palīdz cilvēkam atklāt un izmantot paša iekšējos resursus.
Esi vesels!
Informācija no dažādām interneta dzīlēm